Publikācijas

Raunēnietis Emīls Blūms debitēs Talsu Rallijā

www.cesis24.lv
Linda Vecgaile, „RBRacing Team”
Ceturtdiena, 10.maijs (2012)
http://www.cesis24.lv/sports/74/136283


Šajā nēļas nogalē, 12. un 13. maijā, Talsu apkārtnē norisināsies Latvijas autorallija čempionāta trešais posms. Kā čempionāta līderi uz sacensībām dodas “OKartes Autosporta Akadēmijas” (OAA) rallija komanda, kurā startē spēcīgais sportists no Vecpiebalgas Kārlis Nebars ar Gundaru Berķi, bet kā stūrmanis Ralfam Sirmacim sēdīsies blakus Cēsinieks Māris Kulšs. Kā jaunās “OAA” sezonas censonis uz sacensībām dosies arī raunēnietis Emīls Blūms ar stūrmani Ilmāru Vecgaili.

Šā gada aprīlī tika uzņemti otrās sezonas “OAA” dalībnieki, tostarp arī Emīls Blūms no Raunas un Rūdolfs Bogens no Cēsīm.  Šajā projektā E. Blūms piedalījās jau pagājušajā sezonā, kurā ierindojās starp desmit labākajiem finālistiem. Visi finālisti cīnījās par galveno balvu- jaunu sporta automašīnu, ar kuru dalība Latvijas rallija čempionātā ir apmaksāta visu sezonu. Par labāko iepriekšējā sezonā tika atzīts Mārcis Ķenavs no Liepājas, bet kā otrais ierindojās Kārlis Nebars, taču šogad visas iespējas parādīt sevi atkal ir mūsu novadniekiem Emīlam Blūmam un Rūdolfam Bogenam.

Iepriekš Emīls ir startējis Latvijas kausā supersprintā un vienmēr bijis kvēls rallija atbalstītājs. Nu ir pienācis šī jaunieša, iespējamais sapņa piepildījuma laiks, jo E. Blūms šogad startē rallijsprintā un rallijā pats ar savu auto – WV Golf 2. Lai sasniegtu “OAA” finālu šogad, Emīlam sacensībās ir jāparāda labs sniegums sevis pieteiktajā autosporta veidā, tāpat ir jābūt inteliģentam un zinošam mediju testos, spēcīgos fiziskajos testos un konkurētspējīgam sportistam atlases kārtās. Sportistus vērtēs profesionāli autosportā iesaistīti cilvēki.

Emīls sevi raksturo: mērķtiecīgs, enerģisks jaunietis, kura attieksme ir neapstāties pie maziem sasniegumiem, bet tiekties pēc lieliem. Izmantojot savu potenciālu, neatlaidību un darbu, mērķtiecīgi ar cienījamu attieksmi sasniegt savu mērķi- dalību rallija čempionātā “Okartes Autosporta Akadēmijas” rallija komandā. E. Blūms šajā sezonā ralijā un rallijsprintā ir debitants. Akadēmijas speciālisti pēc pagājušās sezonas par E. Blūmu: “Jaunais sportists no Raunas žūrijas acīs iekrita ar lielisko sniegumu “OAA” otrajā atlases kārtā Bauskā, kā arī labajiem rezultātiem supersprintā 2WD Open klasē”.

Šajā sezonā Emīls, ar SIA “Raunas Bruģakmens” atbalstu, ir veiksmīgi startējis rallijsprintā “Kalnamuiža”, kurā mērķis bija sasniegt finišu, kas ir ļoti svarīgi rallija dalībniekiem, jo ārtumposmi ir gari un sarežģīti, proti, ne visiem izdodas nokļūt līdz finišam. Emīls finišu sasniedza un savā klasē 2WD Open ierindojās 11. vietā, bet viņa tēvs Didzis Blūms savā grupā šo sacensību beidza kā trešās vietas ieguvējs 4WD klasē. Jāatzīst, ka konkurence 2WD Open grupā ir iespaidīga, jo konkurenti ir pagājušās sezonas “OAA” pirmo trīs vietu uzvarētāji, kuri visi brauc ar vienlīdz jaudīgiem un jauniem auto, kuri ir pāris paaudzes jaunāki par E. Blūma tehniku.  Neskatoties uz tehnikas atšķirību jaunietis ir nolēmis pierādīt sevi arī šī gada “OAA” sezonā kā rallija un rallijsprinta debitants.

“Talsos uz starta stāsies ļoti daudz spēcīgu sportistu un man ir patiess prieks būt starp viņiem, jo man kā absolūti jaunam rallija braucējam tā būs fantastiska pieredze, šo sacensību mērķis man ir sasniegt finišu un maksimāli izprast stenogrammu”, tā Emīls Blūms pirms gaidāmajām sacensībām Talsos.

 

Droši, skaisti un krāsaini

Sarmīte Feldmane

Laikraksts „Druva”

2010-05-20

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2010-05-21/zina/19763

Bērnudārza iekšpagalmā strādā “Raunas bruģakmens” meistari.

“Jau sen tika domāts, ka iekšpagalmā jāsakārto segums,” uzsver novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis. Betona flīzes, kuras uzliktas 1973.gadā, kad uzcēla bērnudārzu, savu laiku godam nokalpojušas. Tās bija saplaisājušas, neuzmanīgāks gājējs varēja paklupt.

“Pagalms būs ne tikai nobruģēts, bet arī krāsains,” ar lepnumu stāsta SIA “Raunas bruģakmens” darbu vadītājs Armands Zariņš un piebilst, ka vīri taču strādā savā pagastā. Arī Armanda dēls gājis šajā bērnudārzā.

Katrai bērnudārza grupiņai ir savs nosaukums – “Pūcītes”, “Zīļuki”, “Bitītes” “Saulēniņi”. Katrai lielākos pasākumos pagalmā sava vieta, kur pulcēties. Tagad tā būs iezīmēta bruģī ar piemērotiem simboliem.

Bērnudārza darbinieces kopā izdomāja un Gita Bāliņa uzzīmēja. ”Bruģakmeņi ir dažādās krāsās, klājumā var veidot visdažādākos zīmējumus,” stāsta Armands Zariņš. Raunas meistari bija pirmie Latvijā, kuri sāka bruģakmens segumā veidot krāsainus zīmējumus. Pirmā bija kļavu lapa.

Raunas mazajiem liels prieks būs par to, ka turpmāk, lai lektu klasītes, vairs nebūs jāmeklē krīts, pagalmā jāzīmē taisnstūri. Populāro spēli bruģa licēji ar krāsainiem bruģakmeņiem būs jau izveidojuši.

“Grūtākais ir izdomāt. Kad uzzīmēts, īstenot nav grūti,” saka Armands Zariņš.

Nedilstoša vērtība

„Praktiskais Latvietis”

30.03.2009.

Autors: Māra Grunte

http://www2.la.lv/lat/praktiskais_latvietis/jaunakaja_numura/labas.zinas/?doc=50794&date=2009-04-27

 

SIA “Raunas bruģakmens” valdes priekšsēdētāju Ilmāru Vecgaili sastapām nākamajā dienā pēc Baltijas būvniecības izstādes “Māja 2009” slēgšanas. Ar kādām domām sezonu sagaida viens no daudzajiem bruģakmens ražotājiem Latvijā?

Neierausties sevī

Pat Ilmārs nezina konkurentu kopskaitu, Vidzemē vien esot 15 – 20 ražotņu… Uz šī fona viņš līdzdalību gadskārtējā izstādē Ķīpsalā vērtē pozitīvi.

– Izstāde ir uzņēmēju svētki, kur atrādīties, atzīmēties un uzzināt, kā nozarei gājis kopš iepriekšējās sanākšanas. Šogad pirmo reizi bruģakmens ražotāji apsēdās pie viena galda pārrunāt problēmas. Galvenais temats – lai krīzi neizmantotu ļaunprātīgi. Uzradušās viendienas firmas, kas izčib, nesamaksājušas par produkciju. Darbojoties šādiem apzināti veidotiem kantoriem, iepirkumu konkursi kļuvuši bezjēdzīgi, jo vinnē tie, kas 10 000 latu apjomu piedāvā apgūt par 2000 latiem. Tāmes novestas tik zemu, ka bruģakmens licēji paliek ar garu degunu – bez samaksas par materiālu un paveikto. Ražotāji vienojās, ka cits citu informēsim par viltus uzņēmējiem, kas samaksā par pāris pirmajām kravām, bet par trešo un ceturto vairs nenorēķinās… Tā veidosim savu blēžu reģistru.

Tikpat būtiska arī cita atziņa.

– Sapratu, cik svarīgi krīzes apstākļos ir neierauties sevī, un tas attiecināms arī uz patērētājiem. Lētāk kā pašlaik vairs nebūs, un arī tik dārgi, kā bija, tik drīz noteikti nebūs. Ja šo mirkli neizmantos cilvēki, kam nauda turas un kas vēl nav paspējuši kaut ko uzcelt, pabeigt un labiekārtot, zaudētāji būs visi. Tikai ar naudu var iekustināt ekonomiku, tādēļ brīvie līdzekļi ir jālaiž apritē.

Uzņēmējs neslēpj, ka arī pašam ir kredīta problēmas, jo nesen iegādāts jauns, daudz jaudīgāks agregāts. Un necerēti garā ziema vienkārši biedē. Viss esot apstājies, pat telefons nezvana… Arī “Raunas bruģakmens” ir samazinājis darbiniekiem algas un cenšas neatlaist strādājošos, jo iemācīt jaunus nav viegli. Turklāt nāk jauna sezona, kad uzņēmumā strādā ap simts cilvēku, tāpēc Ilmārs Vecgailis ar nepacietību gaida atkusni.

Iekopta vide

Pat biezā sniega sega nespēj noslēpt daudzo skujeņu spurainās galotnes, kas līdz ar citiem košumaugiem “Raunas bruģakmens” plašajā teritorijā gaida atmodu. Tad pretim saulei un debesīm spoguļosies arī dīķi ar tajos esošo radību. Uzņēmumu ieskaujošā ārtelpa tapusi līdz ar tā izveidi 2002. gadā bankrotējušas kokapstrādes kompānijas tukšajos angāros.

Kopā ar uzņēmīgiem vīriem, kas cits uz citu paļaujas, Ilmārs radīja citu ražotni. Bez ES naudām, ieguldot savus līdzekļus. Neizmantotās iespējas viņš nenožēlo, jo ieekonomējis laiku un bijis brīvs no sarežģītajām procedūrām un birokrātiskajiem valgiem. Atspērienu veicinājusi uzvara Latvijas Hipotēku un zemes bankas programmas “Pilsēta iziet laukos” projektu konkursā jaunas tehnikas iegādei, kur no Ls 50 000 aizņēmuma valsts sedza piekto daļu. Tā iegūtais bobkats – traktoriņš bruģa likšanai – pēcāk pukšķinājis ne vien dzimtajā Raunā un Cēsīs, bet arī Rīgā un Jūrmalā, kur visvairāk naudas apgrozās. Lielāko darbu vidū Ilmārs piemin SWH ēkas iekšpagalma izbruģēšanu un Cēsu domes finansētā Līvu laukuma un vēsturiskās strūklakas atjaunošanu, sagaidot pilsētas astoņsimtgadi. Veikti arī citi nozīmīgi projekti. Tos Ilmārs apvieno teicienā – sirdij un pagastam: Raunas pilskalna atjaunotās kāpnes, Raunas skolas, bērnu un jauniešu spēļu laukuma izveide un pagastnama apkārtnes sakārtošana. Raunas labiekārtošanas projektu īstenošanā piedalījusies arī Ilmāra sieva Agnese, kura, neskatoties uz mediķes izglītību, sevi pa īstam atradusi floristikā un dārzu dizainā. Abiem ir svarīgs apkārtnes skaistums, kur rūpnieciski ražots bruģis kompozīcijā ar prasmīgi izkārtotām augu grupām un ūdens klātbūtni veido vienu veselumu. Piemērs ir arī Raunas bruģa ražotne, kuru iekļauj izkopta ainava.

Cilvēks cilvēkam

Ilmārs uzskata, ka nekas nav sasniedzams bez uzticamiem darbabiedriem. Uzņēmuma pamats ir labi kolēģi, domubiedri. Tikai kopīgi visu izspriežot, var kaut ko jēdzīgi darīt un radīt.

– Neko nevar pārdot zem pašizmaksas. Dempingojot darīsim sliktu citiem nozarē strādājošajiem, un, ja kāds tā dara, tad jādomā, vai cements nav zagts… Mēs strādājam ar sava karjera granti un Brocēnu cementu. Mums ir gudri puiši ar racionalizatora dzirksti, kas spēj uzlabot pat modernas Rietumu mašīnas.

Sadarbībā ar tehnikas piegādātājiem radusies atziņa, ka rietumvalstu ražotājiem galvenais ir no mums dabūt naudu, un tad jau var arī gumiju pastiept. Tagad zinu – jaunu līgumu slēdzot, tajā jāieliek lieli soda punkti par kavējumiem, tas strādā! Tikpat labi darbojas arī tas, ko cilvēks saka cilvēkam. No mutes mutē teiktais aiziet vēja ātrumā, un tas ir efektīvākais reklāmas veids, arī antireklāmai…

Sasniegumus rada atdeve un godprātība. Ilmārs neapšauba šo aksiomu, jo pie tās allaž turējies arī citās izpausmēs. Viņš desmit gadus bijis aktīvs rallists. Rajona čempions tagad trenē jauniešus, kas dzenājas nevis pa Raunas ielām, bet gan pa uzņēmuma grants karjerā ierīkoto trasi. Viņa rallijbraukšanas stafeti turpina “Raunas bruģakmens” tirdzniecības daļas vadītājs Didzis Blūms, kura izcīnītās trofejas rotā uzņēmuma biroja telpas, kas ierīkotas kādreizējā kolhoza dispečeru ēkā. Padomju laika būvē tapusi radoša vide, kur visi jūtas labi. Pie mājīguma piestrādājusi Agnese Vecgaile, pēc kuras dizaina veidota arī virtuve – atpūtas telpa. Tikmēr Ilmārs aktīvajam dzīvesveidam palicis uzticīgs un Ādažos mācās lidot.

Bruģa pamats

Ilmārs joko, ka bruģi sācis ražot tāpēc, ka nav varējis to nopirkt vectēva celtajai mājai, kur dzīvo kopā ar saviem vecākiem. Tikai nesen pagalms beidzot ir nobruģēts…

Vairāk nekā 30 veidu produkciju vispirms jānovieto uz atbilstoša lieluma koka paliktņiem. Pirms jaunākās ražošanas mašīnas uzstādīšanas pērnvasar radās vajadzība pēc jaunas paliktņu partijas. Uz “Raunas bruģakmens” sludinājumu 1000 eksemplāru izgatavošanai atsaukušās tikai divas Latvijas firmas. Tas nudien bijis nepatīkams pārsteigums, zinot, ka visiem svarīgs izdzīvošanas jautājums. Turklāt piedāvātās summas bijušas astronomiskas. Pasūtījums par daudz saprātīgāku cenu īstenots Vācijā, bet uzņēmējam šis risinājums joprojām kremt.

– Tie ir Latvijā ražoti dēļi, kas aizvesti uz Vāciju un atvesti pasūtītā izstrādājuma formā! Nudien nav saprotams, kas pašmāju kokapstrādātājiem liedza uztaisīt tūkstoti paliktņu – normāls un apjomīgs pasūtījums. Vai tiešām Latvija slimo ar mazohismu?

Šajās dienās uzņēmumā atkal iedarbinās bruģmašīnu, kas maiņā spēj saražot trīsreiz vairāk nekā iepriekšējais agregāts. Bruģakmeņu, betona apmaļu un sētas stabu formu un krāsu daudzveidību diktē cilvēku tieksme pēc dažādības un vēlme atšķirties no kaimiņiem. Pērn vispieprasītākie bijuši kvadrātiņi, šogad vairāk piedāvāšot retro formas un struktūras, kas atgādina vecu bruģi. Lai arī kāda būs forma un krāsa, galvenais ir kvalitāte, kas atbilst devīzei – Nedilstoša vērtība.

Darbi turpinās, spītējot rudenim

Jānis Gabrāns

Laikraksts „Druva”

2007-10-12

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2007-10-12/zina/7785

Rekonstrukcija. Jau tuvākajā laikā jaunu izskatu iegūs skvērs Uzvaras bulvāra un Noliktavas ielas krustojumā. Gājēju celiņu rekonstrukciju veic SIA “Raunas bruģakmens” speciālisti.

FOTO: Māris Buholcs

Cēsnieki būs pamanījuši, ka čakla rosība notiek skvērā Uzvaras bulvāra un Noliktavas ielas krustojumā. Domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks pastāstīja, ka notiek teritorijas rekonstrukcija: “Skvēriņu jau sen bijām plānojuši sakārtot atbilstoši prasībām. Tiks izbūvēts ielas paplašinājums, lai maršruta autobusi, stāvot pieturā, netraucētu citiem transporta līdzekļiem. Bruģēs gājēju celiņus pāri skvēram, labiekārtos apstādījumus. Rezultātā vēl viens pilsētas zaļais stūrītis būs sakopts.”

Bruģēšanu veic “Raunas bruģakmens”, bet skvēra apstādījumu                labiekārtošanu – z/s “Kliģeni”.

J.Sirlaks stāsta, ka šovasar īpaši lieli projekti nav pilsētā realizēti, nozīmīgākais bijis 4.pirmsskolas izglītības iestādes rotaļlaukuma rekonstrukcija, taču darāmā nav trūcis arī citviet.

“Maija parkā pabeidzām darbus pie terases ar pergolu, veicām arī stādījumus, lai nākotnē pergola būtu zaļumos vīta. Tika papildināts mazuļu rotaļu laukums, veikti citi uzlabojumi. Vecpilsētā un citviet papildinājām stādījumus. Šogad pirmo reizi pilsētā izmēģinājām celmu frēzēšanu, ceram, tas atvieglos apstādījumu atjaunošanu. Modernizējām arī pilsētas strūklakas, un tuvākajās dienās jāsāk darboties uzlabotajai strūklakai Līvu laukumā,” stāsta J.Sirlaks.

Kā katru gadu, nedaudz uz priekšu pavirzījusies Avotu ielejas parka ierīkošana. Atrasts finansējums tehniskā projekta izstrādei, un darbs          sācies. Ainavu arhitekts to vērtē kā pozitīvu zīmi, lai tuvāko gadu laikā parks tiktu izveidots atbilstoši projektam.

Rekonstrukcijas darbi plānoti Raunas ielā, kur jau izbūvētajās šahtās paredzēts ieklāt apgaismes, optiskos un videonovērošanas kabeļus. Tas ļaus nodrošināt videonovērošanu stacijas laukumā, Pastariņa skolas pagalmā un skvēra “Četri vēji” rajonā. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, vēl šoruden skvērā iecerēts ieklāt “Lodes” klinkera bruģa segumu. To sāks, tiklīdz būs novākta vasaras terase pie kafejnīcas. Darbus veiks SIA “Remonts KP”.

“Rīgas sargu” sabiedrotie

Portāls „TV Net”

2004. g. 27. oktobrī, 12:20

http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/54737-rigas_sargu_sabiedrotie

 

Vēsturiskā filma “Rīgas sargi” ir visvairāk atbalstītais kino projekts pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Filmas veidotāji ir patīkami pārsteigti par sponsoru un atbalstītāju lielo atsaucību. Pateicoties šo cilvēku sapratnei, mēs kopā varēsim pastāstīt pasaulei par savas valsts vēsturi, Rīgu un tās sargiem!

SIA “Raunas bruģakmens” direktors ILMĀRS VECGAILIS: “Katra latviešu filma ir notikums. Nešaubīgi arī “Rīgas sargi” jau ir notikums, jo tik vērienīga un nopietna projekta realizēšanai ir vajadzīga pārliecība un drosme, atbalsts un sapratne. Apbrīnojot šīs ieceres autoru drosmi, labprāt sniedzām savu atbalstu filmas tapšanā. Lai vēsturiskajiem Rīgas sargiem izdodas nosargāt šo laiku Latviju un latviešus!”

Raunā atklāj bruģakmens ražotni „Dienas Biznes”

Rudīte Šmite,

2003. gada 21. februāris 16:57

http://m.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/rauna-atklaj-brugakmens-razotni-161943

 

Februāra beigās Cēsu rajona Raunā darbu sāk SIA Raunas bruģakmens jaunā ražotne. Tajā ražos bruģakmeni, sētu betona stabus, ceļu apmales, kā arī nodrošinās bruģa ieklāšanu. SIA direktors Ilmārs Vecgailis lēš, ka ar jauno ražošanas iekārtu uzņēmums spēs nodrošināt Vidzemes pieprasījumu pēc šāda veida ceļu seguma, tas ir, ap 40 000 m2 bruģakmens gadā, taču ražošanas jaudu būs iespējams vēl kāpināt. Ražotnes izveidē ir ieguldīts 50 000 latu liels ilgtermiņa kredīts, kuru, kā domā I. Vecgailis, plānots atpelnīt septiņos gados. SIA Raunas bruģakmens ir izveidota, bruģakmens nozarei juridiski atdaloties no SIA Dagra. Ražotnes speciālistiem bruģakmens ražošanā un ieklāšanā ir jau piecu gadu pieredze.

“Raunas bruģakmens” folkreisa vadībā

Laikraksts „Druva”

Dienas spilgtākais duelis norisinājās starp Artūru Vecgaili (Nr.7) un vēlāko uzvarētāju Artūru Bāriņu.

Sporta kompleksā “333” aizvadīts LAF Folkreisa Ziemas kausa 2010 pirmais posms. Uzvaru guva jelgavnieks Artūrs Bāriņš, kurš ne tikai sasniedza savu pirmo panākumu folkreisā, bet apturēja līdz šim neuzvarētā reģiona – Vidzemes – uzvaru gājienu. Šīs bija devītās LAF folkreisa sacīkstes, un līdzšinējās astoņās bija triumfējuši tikai vidzemnieki.

Lai arī dienas gaitā iezīmējās gan favorīti, gan viņu sekotāji, desmit sportistu pulks prata sagādāt vienu pārsteigumu pēc otra. Sportisti, kuriem sacīkstes sākums bija neveiksmīgs, pēkšņi pēdējos kvalifikācijas braucienos sāka uzvarēt, bet iedomātie līderi zaudēja pa kādam punktam. No desmit startējušajiem dalībniekiem seši guva kvalifikācijas braucienu uzvaras. Lielisks duelis izvērtās starp favorītiem Artūru Bāriņu (Jelgava), kura ziemas sacensību pieredze palīdzēja atrast labu risinājumu riepu izvēlē, un rudens sacīkstes uzvarētāju Artūru Vecgaili (Rauna). Cīņa lielāko sacīkstes daļu bija principiāla. Žēl, bet duelis neturpinājās, jo Vecgailis pirms fināla izstājās ar salūzušu ātrumkārbu un sajūgu.

.

Finālā Bāriņš nebija apturams. Jelgavnieks pārliecinoši atrāvās no sekotājiem, bez sevišķas drāmas izbraucot džokera apli un finišējot pirmajā vietā. Artūrs, kurš līdz debijai folkreisā aizvadījis neskaitāmas sacīkstes standartauto cīņās, izmantoja visu savu pieredzi gan braukšanā, gan riepu izvēlē. Otro vietu pārliecinoši sasniedza Mārtiņš Lapsa (Katlakalns), lai gan fināla pirmā puse viņam nebija vienkārša atraktīvo cīņu dēļ. Aiz līdera Bāriņa finālā norisinājās pozīciju karuselis. Taču, nonākot otrajā vietā, Lapsa noturēja pozīciju līdz finišam. Lai arī sacīkstes sākums tehnisku problēmu dēļ bija katastrofāls, atzīstamu finālbraucienu aizvadīja Juris Sirko (Jūdaži), izlaužoties līdz trešajai vietai finišā.

Sacīkstēs startēja trīs folkreisa debitanti – tēvs un dēls Kaspars un Sandis Džeriņi (Vecpils) un Armands Zariņš (Rauna). Visu trīs cīņa bija daudzsološa. Zariņš līdz pēdējiem apļiem pat pretendēja uz pjedestāla pozīcijām, finišā gūstot ceturto vietu. Savukārt Džeriņu ģimene demonstrēja lielisku sniegumu kvalifikācijā – tēvs Kaspars izcēlās ar stabilitāti; Sandis, kurš bija vienīgais Junioru ieskaites (1989. gadā un vēlāk dzimušie) pārstāvis, pat guva uzvaru vienā no braucieniem. Tā kā abi startēja ar vienu auto, finālā uz starta tika juniors. Uz brīdi braukdams pat vadošā trijnieka tuvumā, finišā gan sasniegta septītā vieta. Tomēr pieteikums izdarīts visai nopietns!

Komandu vērtējumā sācies lielais duelis – “Raunas Bruģakmens” (Mārtiņš Lapsa, Artūrs Vecgailis, Armands Zariņš) un “Folkreisa Fabrika” (Juris Sirko, Mareks Dainis, Andris Stulpiņš) arī rezultātu tabulā sarūpē intrigu. Pirmajā cīņā 30:26 raunēniešu labā

Raunā startē folkreisa un autokrosa Ziemas kauss

 

Laikraksts „Druva”

Viesturs Saukāns

2011-01-13

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2011-01-15/zina/24892

 

Šodien plkst. 10.30 Raunā, kompānijas Raunas Bruģakmens trasē tiks dots starts LAF Ziemas kausa izcīņai autokrosā un folkreisā. Seriāls paredzēts sešos posmos laikā no janvāra vidus līdz martam. Tiks noskaidroti uzvarētāji autokrosa klasē, kā arī folkreisa braucēju individuālajā vērtējumā, junioru ieskaitē un komandu kausā. Sacīkstes paredzētas Raunā, Bauskā, Valmierā, Vecpilī, 333 trasē un Biķernieku trasē. Folkreisa ieskaitēs seriāls būs atraktīvs, jo par vienu uzvaru Ziemas kausa kopvērtējumā cīnīsies vairāk nekā 30 sportistu. Pirmdien, diennakti pirms pieteikumu termiņa beigām, pieteicies 31 dalībnieks, gaidāmi citi papildinājumi. Audzis arī junioru skaits – uz starta plāno stāties vismaz seši jaunie sportisti. Aktivizējušās komandu cīņas – ja pērn lielākoties cīnījās divas vienības, tad šobrīd uz pirmo posmu pieteikušās septiņas komandas.

Autokrosa ieskaitē paredzētas cīņas apvienotajā Latvijas čempionāta klašu 1600, 2000 Super un Open kategorijā. Tiesa, pašlaik no krosa braucējiem nav liela dalībnieku piekrišana, jo krosa braucēji koncentrējas vasaras sezonā notiekošajam Latvijas čempionātam, bet dažs ziemu plāno izmantot tikai kā treniņu.

Folkreisa vairāk nekā 30 dalībnieku pulkā ir praktiski visi galvenie favorīti. Lai arī par aiziešanu no folkreisa bija paziņojuši gan 2010. gada līderis Artūrs Bāriņš, gan vicelīderis Agris Upītis, abi Raunā būs uz starta. Turklāt viņiem pievienosies vēl viens ļoti spēcīgs ziemas braucējs Ritvars Kārkliņš – bijušais Latvijas ziemas autosprinta čempions. Kopumā speciālisti saskata vismaz septiņus vienlīdz spēcīgus uzvaras pretendentus – arī Jāni Nikelu, Raivi Riekstiņu un spēcīgos mājiniekus Artūru Vecgaili, Mārtiņu Lapsu un Armandu Zariņu. Turklāt ir ievērojams pulks braucēju, kuri līdz šim nav bijuši uzvaru dalītāji, taču ir visi priekšnoteikumi, lai viņi par tādiem kļūtu.

Junioru ieskaitē, kurā startē sportisti, dzimuši 1990. gadā vai vēlāk, par uzvaru cīnīsies līdzšinējie līderi Rihards Dainis un Sandis Džeriņš, kā arī daudz pieredzējušākie bijušie kartingisti un standartauto braucēji – Renārs Ēķis, Dāvis Tobiass, Eliss Dukaļskis, sezonas laikā pievienosies arī citi.

Komandu kausa izcīņā septiņas vienības. Līdz šim startējušajām Raunas Bruģakmens, Folkreisa Fabrika un Kavita V komandām pievienojušās jaunas: Autocross.lv Folkreisa komanda, Štīm Rally Team, Prāta Brāļi Racing un SK Vecpils. Favorīte pirmajā posmā, šķiet, būs pērnā gada Ziemas kausa uzvarētāja Raunas Bruģakmens vienība, bet katras komandas sastāvā ir elementi, kas var nest panākumus.

Pirmais posms notiks sestdien Raunā, Raunas Bruģakmens trasē. Aizraujošais ledus aplis debitēja autosportā pirms gada, aizvadot daudzsološu pirmo folkreisa un autokrosa sacensību. Sacensības rīko SIA Raunas Bruģakmens komanda – gan uzņēmuma līderi, gan komandas braucēji un atbalstītāji. Kopā ar LAF Folkreisa un Autokrosa Ziemas kausa pirmo posmu arī atbalstītāji Storent, Partsnet.lv, Uzlīmes.net (uzlīmes sportam un tuningam), Elvi, Rutkis Group, RJK, Hameleons, Autocross.lv.

Šodien Raunā folkreiss

Laikraksts „Druva”

Viesturs Saukāns

2011-01-14

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2011-01-15/zina/24945

 

“Raunas Bruģakmens” trasē sestdien 15.janvārī plkst. 10.30 sāksies LAF Folkreisa Ziemas kausa izcīņas pirmais posms. Dalībnieki šo trasi jau iecienījuši, tāpēc uz starta dosies vairāk nekā 30 braucēji.

Pirmo posmu neprognozējamu padara laika apstākļi, kas vērojami pēdējo dienu laikā – no atkušņa līdz salam. Sacensību rīkotāji plāno, ka trases segums būs ātrs un viltīgs.

Uz starta stāsies gandrīz visi 2010. gada spēcīgākie folkreisa braucēji. Galvenā intriga – cik spēcīgs būs pērnā gada līderis, jelgavnieks Artūrs Bāriņš? Iepriekšējās sezonas nogalē viņš šķīrās no sava “Opel Astra” automobiļa un Raunā startēs ar “VW Golf II”.

Cēsu puses līdzjutējiem īpaši interesanti varētu būt sekot līdzi bijušā Latvijas un Baltijas krosa un rallijkrosa čempiona Agra Upīša sekmēm distancē. Arī viņš nomainījis braucamos, no “VAZ 2108” pārsēžoties uz tikko sagatavoto “Opel Astra”.

Iepriekšējā gada vasaras sezonā neveiksmes piedzīvoja komandas “Raunas Bruģakmens” braucēji Artūrs Vecgailis un Mārtiņš Lapsa, taču šoreiz viņi ir vieni no favorītiem. Kaut vai tāpēc, ka startēs savā mājas trasē pašu rīkotā sacīkstē.

Favorītu sarakstā ierindojams arī cēsnieks Ritvars Kārkliņš.

Atgādinām, ka folkreisa īpatnība ir tāda, ka jebkurš klātesošais (sportists, skatītājs) var iegādāties jebkuru startējošo automašīnu par fiksēto samaksu 950 eiro, turklāt izvēlētās mašīnas īpašnieks no darījuma nedrīkst atteikties.

Vērt uzsvērt arī to, ka ieeja sacensībās ir bez maksas.

Raunas folkreiss aizvadīts

Laikraksts „Druva”

Viesturs Saukāns

2011-01-16

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2011-01-17/zina/24966

 

Latvijas automobiļu federācijas folkreisa un autokrosa Ziemas kausa izcīņas pirmajā posmā Raunā, Raunas Bruģakmens trasē uzvaru folkreisa ieskaitē izcīnīja cēsinieks Ritvars Kārkliņš, ko uzskatīja par vienu no favorītiem, bet autokrosa vērtējumā labākais bija cits Cēsu braucējs Uģis Kaimiņš. Labākais folkreisa juniors — Eliss Dukaļskis, bet labākā komanda — Folkreisa Fabrika.

Autokrosa cīņās četru braucēju konkurencē uzvaru guva Kaimiņš, aiz sevis atstājot kvalifikācijā kūleni apmetušo Andi Vanteru un Reini Nitišu. Andis Kļava guva ceturto vietu, nosprūstotsniega valnī.

Folkreisā Kārkliņš guva lielisku uzvaru 30 dalībnieku konkurencē, A finālam kvalificējoties tikai ar B fināla palīdzību. Viņš aiz sevis atstāja folkreisa augstāko panākumu sasniegušos Mareku Daini, debitantu Mārtiņu Krieviņu un Viesturu Saukānu. Piektais — Jānis Nikels.

Komandu vērtējumā uzvaru guva „Folkreisa Fabrika” (M. Dainis, Nikels, Rihards Dainis), aiz sevis atstājot debitanti „Autocross.lv” Folkreisa komandu (Saukāns, Renārs Ēķis, Ritvars Bendziks), kā arī mājiniekus — „Raunas Bruģakmens” vienību (Mārtiņš Lapsa, Artūrs Vecgailis, Armands Zariņš).

Junioru vērtējumā uzvara Elisam Dukaļskim, aiz viņa komandas biedrs Dāvis Tobiass, kā arī Renārs Ēķis, Rihards Dainis un Sandis Džeriņš.

Hokejs Vidzemē

Laikraksts „Druva”

http://www.edruva.lv/zinas/datums/2010-09-27/zina/22547

2010-09-26

 

Aizvadītas kārtējās spēles Vidzemes atklātajā hokeja čempionātā ar mūsu puses komandu piedalīšanos. „Livonija” ar minimālo 3:4 zaudēja „Tex Color”, lai gan bija zaudētājos pat 0:4. Tad trīs minūšu laikā izdevās gūt trīs vārtus, taču spēli glābt neizdevās. Vārtus guva: K. Kalniņš, J. Grīnbergs, M. Markovs.

Pamatīgu sagrāvi piedzīvoja „Stingers”, kas ar 1:16 atzina „HK Smiltene 09” pārākumu. Vienōigos vārtus guva M. Amatnieks.

Uzvaru izcīnīja „Raunas bruģakmens”, kas ar 3:1 pieveica „HK Lemisele”. Divus vārtus guva J. Ruicēns, J. Jankovičs.

Stalbes centrs būs sakopts

Laikraksts „Druva”

Sarmīte Feldmane

2008-07-16

http://www.edruva.lv/zinas/zinas_no_vecas_e_druvas/zina/4640

 

Vasaras saimnieciskā rosība redzama Stalbes pagastā.

Vakar SIARaunas bruģakmens” pie vidusskolas pabeidza bruģēšanu, nobruģēti 120 kvadrātmetri. Kā stāstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, pērn naudas trūkuma dēļ iecerēto nepabeidza, tāpēc darbi turpināti šovasar. Tie izmaksāja ap piecus tūkstošus latu.

”Tagad bruģēšanas darbi ap skolu pabeigti. Viss sakopts, skaisti un ērti,” vērtē pašvaldības vadītājs un piebilst, ka centrā bruģēšana turpināsies. Pie kultūras nama, arī tam pretī atpūtas stūrītī šovasar tiks uzklāts bruģis. Izsludināts iepirkums, un tiks nobruģēti 320 kvadrātmetri. Uzņēmējiem interese ir liela, pieteikumus jau izņēmuši vairāk nekā 20. Ir izstrādāts tehniskais projekts Stalbes centra apgaismošanai, tiks uzstādītas septiņas jaunas laternas.

Jau vairākus gadus pašvaldībai raizes sagādājusi vidusskolas virtuve. Katru gadu PVD inspektori sastādījuši aktus par virtuves bloka un trauku mazgātuves neatbilstību mūsdienu prasībām. Pašvaldība gatavoja pieteikumu šīgada valsts investīcijām, taču tad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ka valsts piešķir naudu tikai iesāktu projektu pabeigšanai. ”Ilgāk atlikt nedrīkstējām, tāpēc rekonstrukciju veiksim par novadu veidošanas naudu. Kaimiņu pašvaldību vadītāji atbalstīja. Ceru, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sapratīs, ka skolas virtuve jāremontē vasarā un naudu saņemsim laikus. Daudz taču neprasām, tikai desmit tūkstošus latu,” uzsver pašvaldības vadītājs. Šonedēļ SIA ”Cel Tik” sāka vidusskolas virtuves rekonstrukciju.

Pārējo novadu veidošanas naudu pašvaldības deputāti nolēmuši izmantot Rozulas pamatskolas pārbūvei, Stalbes kultūras nama remontam un Rozulas kultūras nama fasādes remontam.

Šovasar, turpinot iesāktos darbus, lai Stalbes centrs kļūtu par sakoptu un pievilcīgu vietu, tiks demontēta ”Rūpnieki” ēka. Šis darbs, tāpat kā skolas celiņa bruģēšana, tiks veikts par pašvaldības kasē ienākušo dabas resursu nodokli.

”Vasara arī pašvaldībai ir siena laiks. Jāpagūst paveikt vismaz tie darbi, kurus nevar darīt salā,” sacīja Alfs Lapsiņš.

Brīvajā laikā uz skeitparku!

Laikraksts „Druva”

Sarmīte Feldmane

Nākamnedēļ sāksies daudzu pagasta jauniešu ilgi gaidītā sapņa piepildīšanās. SIARaunas bruģakmens” sāks skeitparka izbūvi.

“Pagastā ir daudz entuziastu, kuri labprāt brīvo laiku pavada uz skrituļdēļa. Tā kā Raunā nav skeitparka, skeiteri braukā pa ielām un gan traucē gājējiem un autovadītājiem, gan rada bīstamas situācijas,” stāsta novada domes izpilddirektore Evija Zurģe un uzsver, ka uzbūvējot skeitparku, skeitototāju aktivitātes varēs notikt sportošanai paredzētajā vietā pie pilsdrupām. Skeitparks tiks izbūvēts starp volejbola un futbola laukumu pirms gravas.

Aktīvās atpūtas infrastruktūras objekta celtniecībai pašvaldība saņēma finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam. Konkursā par darbu veikšanu bija pieteikušās divas firmas. SIARaunas bruģakmens” 557 kvadrātmetrus lielo skeitparku izveidos par Ls 80 967. ES finansē 75 procentus summas, pārējo pašvaldība. Tas ir gandrīz uz pusi lētāk nekā bija plānots laikā, kad celtniecības izmaksas bija daudz augstākas.

“Jaunieši izpētīja projektu un atzina, ka skeitparks būs labs,” saka izpilddirektore un piebilst, ka līdz novembra sākumam tam jābūt pabeigtam.

Balvas saņem Cēsu rajona atbildīgākie un drošākie uzņēmumi

FINANCENET

2006. g. 12. oktobrī

http://www.financenet.lv/zinas/117284-balvas_sanem_cesu_rajona_atbildigakie_un_drosakie_uznemumi

 

Projekta “Drošs un atbildīgs uzņēmums” noslēguma pasākumā šodien Cēsu rajona Priekuļos viesnīcā “Hotel Tigra” tika pasniegtas balvas trim labākajiem rajona uzņēmumiem – SIA “Rasmanis un Dankerss” – celtniecībā, SIA “Tīrības Nams” – apkalpojošajā sfērā un SIARaunas Bruģakmens“– ražošanā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Cēsu nodaļa un laikraksts “Druva” sadarbībā ar Zviedrijas profesionālā darba apģērba ražotāju “Snickers Production Latvia” šogad pirmo reizi organizēja kopīgu projektu “Drošs un atbildīgs uzņēmums”, izvērtējot, kā jūtas darba ņēmējs savā darba vietā, vai darba devējs novērtē un rūpējas par darbiniekiem un cik aktīvi ir darba ņēmēji dialogā ar darba devēju.

Projekta ideja balstīta pieņēmumā, ka darbinieku lojalitāti un lepnumu par uzņēmumu veido darba devēja attieksme pret darbiniekiem – ikdienas saskarsme, atbilstošas darba vides nodrošināšana, strādājošo informēšana par uzņēmumā notiekošo.

Projekta laikā septembrī tika apmeklēti 13 uzņēmumi un vērtēti pēc vairākiem kritērijiem: darba vide, darba drošības pasākumu ievērošana uzņēmumā, savstarpējā komunikācija uzņēmumā, izglītojošo pasākumu organizēšana u.c.

Noslēguma pasākumā uzņēmējus uzrunāja Ziemeļvidzemes reģiona VDI nodaļas vadītājs E. Straume, kurš uzņēmējiem pasniedza informatīvos materiālus un piemiņas balvas no VDI.

LTRK Cēsu nodaļas vadītājs K. Tomsons pasniedza Goda rakstus uzņēmējiem, kā arī pateicās uzņēmējiem par atsaucību un piedalīšanos šajā projektā.

Apsveicēju vidū bija Vecpiebalgas domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, kurš pārstāvēja Latvijas Pašvaldības Darba devēju asociāciju kā šīs asociācijas valdes loceklis.

Pasākuma kulminācija bija uzvarētāju paziņošana un apbalvošana. Galveno balvu – 300 Ls dāvanu čekus darba apģērba iegādei – pasniedza SIA “Snickers Production Latvia” pārstāve Liene Kodoliņa. L. Kodoliņa dalījās skandināvu pieredzē ar uzņēmējiem par darba apģērba kultūras nozīmi.

L. Kodoliņa uzskata: “Ļoti būtisks faktors ir darba devēja un darba ņēmēja savstarpējā komunikācija, jo, savstarpēji sadarbojoties, ieguvēji ir abi. Darba ņēmējs ceļ sava darba produktivitāti un līdz ar to pašapziņu, savukārt darba devējam palielinās ekonomiskie rādītāji un viņš var investēt uzņēmuma attīstībā un savos darbiniekos.”

Šā projekta dalībnieki, rīkotāji un pasākuma viesi tika iemūžināti kopējā foto, kurš tiks nosūtīts uzņēmumiem kā piemiņa par šo pasākumu.

Pasākuma neoficiālās daļas “rozīnīte” bija darba apģērba defilē ar uzņēmēju piedalīšanos. Šajā improvizētājā modes skatē uzņēmēji demonstrēja jaunākās rudens – ziemas sezonas darba apģērba modeļus.

Pirms jubilejas Cēsīs dzīve uzņem apgriezienus

Laura Dzērve

Ceturtdiena, 13. jūlijs (2006)

„Diena”

http://www.diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/pirms-jubilejas-cesis-dzive-uznem-apgriezienus

 

Dienās, pirms apstāsies 800 dienu skaitīšanas pulksteņa rādītāji, astoņus gadus simtus sasniegušās Cēsis ir rosīgas un gaidošas – strādnieki apputējušām sejām steidz pēdējos darbus pilsētas daiļošanā, garāmgājēji biežāk nekā parasti aplūko svaigākās pilsētas rotas – apstādījumus, jaunās skulptūras, topošo estrādi Maija parkā. Taču senatnīgajā, klusajā Vidzemes pērlē dzīves rats griežas ātrāk ne tikai pirms svētkiem, bet jau vairākus gadus. Nekustamo īpašumu tirgū virmo neredzēti liels darījumu skaits, jaunus apgriezienus uzņēmusi būvniecība, uzņēmumi paplašinās, un jau trūkst darbaroku. “Svētki mums palīdzējuši tikai mobilizēties. Tas, ko tagad redzam pilsētā, ir bijis plānots vai sākts jau pirms trim četriem gadiem,” norāda Cēsu mērs Gints Šķenders (TP). Lai svētkus sagaidītu skaistā vidē, pašvaldība jau otro gadu stimulējusi īpašniekus sakārtot ēku fasādes vecpilsētā. Daudzviet pilsētā bruģētas ielas, sakārtoti laukumi. Viens no apjomīgākajiem darbiem bija Maija parka rekonstrukcija. Cēsu pils kompleksa rekonstrukcijai pašvaldība sagatavojusi pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondiem. Cēsīs plaukst jaunu ēku būvniecība – bez individuālo un rindu māju būvniecības populāra kļūst arī daudzdzīvokļu namu būvniecība. Pašlaik tādas pilsētā vienlaikus būvē četri uzņēmēji. Arī pašvaldība iecerējusi būvēt dzīvojamo ēku 40 ģimenēm. Kā atzīst domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, notiek arī skolu un bērnudārzu siltināšana, bet septembrī plānots atvērt jaunu skolu. Celtniecības uzņēmuma Cita māja direktors Aivars Rudmiezis saka, ka “attīstība ir pašā plaukumā. Esam pārslogoti, un pat konkurence starp uzņēmumiem nav liela, visiem darba pietiek”. Arī pieckārtējais pasaules čempions motokrosā, domnieks Artis Rasmanis (TP) pirms dažiem gadiem pilsētā atrada savu nišu un tagad nodarbojas ar smagās tehnikas nomu. “Izdarīju pareizo izvēli. Tagad darāmā pietiek, pat reizēm jāliek klientam gaidīt,” viņš stāsta. Dānis Aleksis Rasmusens, kurš līdz pērnā gada novembrim bija viesnīcas Dan Lat Hotels īpašnieks, ir viens no pirmajiem ārzemju uzņēmējiem Cēsīs. “Visvairāk mani Cēsīs priecē tas, ka pēdējos trijos četros gados ievērojami uzlabojusies pilsētas infrastruktūra,” viņš saka. Uzņēmuma Raunas bruģakmens vadītājs Ilmārs Vecgailis problēmu redz vien darbaroku trūkumā. “Cēsīs reāla bezdarba nav. Maz ir tādu cilvēku, kas tiešām vēlas strādāt,” saka I.Vecgailis.”Ir atšķirība, vai uzņēmums darbojas lielā vai nelielā pilsētā. Mūsu gadījumā mēs daudz vairāk esam saistīti ar pilsētas infrastruktūras attīstības tempiem,” saka Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone. Viņasprāt, par attīstības straujumu liecina gan pilsētas apkārtnes sakopšana, gan infrastruktūras sakārtošana. “Cēsis vienmēr ir bijusi un būs atpūtas pilsēta, citu funkciju man ir grūti iedomāties,” stāsta atpūtas kompleksa Žagarkalns īpašnieks, domnieks Juris Žagars (TP). Kā problēmu J.Žagars norāda viesnīcu “deficītu”, ar ko saskāries slēpošanas sezonas plaukumā. Pērn Cēsis apmeklēja apmēram 200 000 tūristu, vēsta dome. Cēsis kļuvušas par mājvietu ik gadu pils parkā rīkotajām Imantdienām. To organizētājs komponists Imants Kalniņš stāsta, ka viņam Cēsu galvenais valdzinājums ir fantastiski skaistā koncertvieta. “Kopš atmodas laika visbūtiskākā izmaiņa Cēsīs ir obelisks pilsētas galvenajā laukumā, kas veltīts tiem latviešu un igauņu karavīriem, kas piedalījās Latvijas neatkarības kaujās,” saka I.Kalniņš. *** Cēsis vēsturē – Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene. – XV gs. tirdzniecības ceļu dēļ bija kļuvusi par Livonijas ordeņa mestru rezidenci un nozīmīgu ordeņa valsts centru. – 1919.gada 22.jūnijā, landesvēram uzbrūkot Ziemeļlatvijas karaspēkam, 2.Cēsu kājnieku pulks slavenajās Cēsu kaujās kopā ar igauņu 3.divīzijas daļām satrieca vācu landesvēru. Šīs kaujas izšķīra Baltijas likteni. – Atmodas sākumā Cēsis ir pirmā vieta Latvijā, kur Jaunās pils tornī tiek pacelts Latvijas valsts karogs. *** Svētku programma Piektdien, 14.jūlijā Cēsu domē forums Pašvaldība, uzņēmējs, partnerība 18.30 Vienības laukumā svētku atklāšanas pasākums 19.50 Vienības laukumā Baltijas valstu apvienoto pūtēju orķestru koncerts 20.15 Vienības laukumā džeza trio Artur Dutkiewicz trio (Polija) koncerts 21.00 Pils parkā Latvijas Nacionālās operas solistu koncerts 20.00 Stadionā Krietnās mūzikas festivāls Dziesma manai paaudzei Sestdien, 15.jūlijā 7.00 pie Āraišu ezerpils un 8.30 pie Svētavota dabas modināšana kopā ar folkloras festivāla Baltica dalībniekiem 10.00 stadionā deju maratons 800 dejas 10.00 Pils laukumā katram gadsimtam ik stundu tiks veltīta lielgabala zalve 11.00 Maija parkā DnB Nord Laikmetīgās mākslas parks 11.00 Pie pilsētas ģimnāzijas pasākums jauniešiem Es saku, ka Tu esi brīvs 19.00 Vienības laukumā Dziedāšanas svētki kopā ar Raimondu Paulu 22.00 Vienības laukumā franču folkmūzikas grupas Le Chauffeur est dans le pre koncertprogramma Fausto 23.00 Pils parkā muzikāla izrāde Lāktura gaismā 21.00 Pilsētas stadionā Hansa Disko nakts 800 Svētdien, 16.jūlijā 11.00 Sv.Jāņa baznīcā garīgās mūzikas koncerts 11.00 Pils dārzā vasaras biatlons 11.00 Vecpilsētā ielu muzikanti